Tālu skan



Sākusies vērienīga jūsu reklamēšanas kampaņa. Ar ko sevi vislabāk asociējat jūs pats — ar kravas automašīnu, ar pliku mašīnas dzinēju vai ar daudzkārt izmantojamo amerikāņu kosmosa kuģi?

Ja runa ir par klipiem, ko Ērika Stendzenieka sabiedriskā organizācija rāda, tad man ir jāakceptē forma un veids, kādā veidā kāds šo tā saucamo popularizēšanas kampaņu ir veicis, tāpat kā man ir jāakceptē tas, ko par mani raksta atsevišķi laikraksti. Bet es domāju, ka šajā pozitīvajā kampaņā ir parādīts tas, ka droši vien uzvārds Šlesers jeb vienkārši Šlesers ir saistīts ar to, ka tas ir cilvēks enerģisks, kurš strādā vairāk nekā citi un kurš kaut ko reālu dzīvē ir sasniedzis.

Un kura no tām bildītēm jums vislabāk patīk?
Ja tā godīgi, tad neviena tā īsti man nepatīk.

Bet par Stendzenieka kungu. Tātad jums nekāda sakara ar šo reklamēšanu nav?
Nē, nu, man ir sakars tāds, ka tur mans uzvārds parādās.

Tā ka tas esat jūs, kas tiek reklamēts?
Uzvārds vismaz sakrīt.

Stendzenieka kungs veido arī jūsu oficiālo kampaņu.
Jā.

Vai jūs esat dzirdējis, kurš apmaksā šo Stendzenieka otru kampaņu?
Cik es zinu, visi uzvārdi ir pieejami internetā, viņš vismaz tā publiski ir teicis, un tos var apskatīt.

Tātad jūs nenorobežojaties no šīs kampaņas.
Nu, kā saka, es nevaru norobežoties, jo kaut kādā veidā mēs tur parādāmies.

Tas jums nāk par labu.
Es nezinu, to mēs redzēsim vēlāk.


Plakāta ideja: Du Plex
Teksts: fragmenti no intervijas ar Aināru Šleseru, 26. septembris, Diena

Visi par vienu



"Kreisie" no Saskaņas centra piedāvā cinisku ideoloģisku kiču. "Mēs esam par visiem," stāv rakstīts plakātos, kuros kā savulaik Markss, Engelss, Ļeņins redzams Jurijs Gagarins, Krišjānis Barons un Alberts Einšteins. Par lidošanu kosmosā, dainām un relativitātes teoriju? Nē, tas viss nav svarīgi, šie esot "par krieviem", "par latviešiem" un "par ebrejiem".

Plakāts: Alīna
Teksts: Diena

Uz ... veselībām



Šī tikšanās ar vēlētājiem Mežaparkā, atšķirībā no citiem priekšvēlēšanu pasākumiem, noritēja kafejnīcā pie vīna glāzes, ko sanākušie interesenti varēja nobaudīt par brīvu.

Par tikšanos pie vīna glāzes ar Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" politiķiem vēstīja neliels uzraksts pie kafejnīcas restorāna "Gustavs Ādolfs". Īsi pirms septiņiem pie durvīm jau pulcējās dažāda vecuma cilvēki, spriežot, vai politiķi jau ir klāt. Sanākušie pētīja arī pie kafejnīcas noliktās automašīnas, bet itin drīz, laipnu kundžu aicināti, devās ieņemt labākās vietas. Telpas bija rezervētas, glāzēs uz letes stāvēja sarkanvīns un baltvīns, kas tika piedāvāts cilvēkiem bez maksas.

Uz tikšanos bija atnākuši aptuveni 20 cilvēku. Tā kā Šlesers kavējās, sarunu sāka LC pārstāve, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Piterniece: "Mēs gribam uzrunāt savu vēlētāju aci pret aci, tāpēc rīkojam šādas tikšanās. Protams, mūsu plāni ir ambiciozi — valdība, kas nesola tukšu, un Šlesers par premjeru."

"Es īsti nesapratu, vai Ivars Godmanis arī ir Pirmajā partijā? Mēs tikai viņa dēļ te atnācām!" vaicājā kāda kundze. Sievietes apņēmīgi teicās gaidīt Godmani ar solīto mūzikas programmu, bet, norādot uz televizoru, Šlesers ar vārdiem: "Pēc četrdesmit minūtēm mani redzēsiet jau tur!" steidzās pamest iesilušo kafejnīcu.

Plakāta ideja: Dirstnis
Teksts: NRA

Antiseptiķis Eiropai



Eiroseptiķi uzsver, ka Ungārijas nemierus izraisīja tūlīt pēc vēlēšanām uzsāktā Belcebula prasību izpilde. Tāpat kā Latvijā, Ungārijas eirokangaru partijas plaši pielietoja melus.

Pēc vēlēšanām, pakļaujoties Belcebula spiedienam, Ungārijas valdība bija spiesta ķerties pie ļoti nepopulāriem pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai, lai spētu pielāgoties stingrajiem nosacījumiem eiro ieviešanai. Cita starpā tika paziņots par nodokļu paaugstināšanu un subsīdiju samazināšanu.

Arī Latvijā pēc vēlēšanām eirokangaru partijas tāpat kā Ungārijā gatavojas veikt daudzus līdzīgus nepopulārus pasākumus. Katra balss par Eiroseptiķiem vēlēšanās palīdzēs aizsargāt Latvijas intereses un pretoties Belcebula spiedienam. Ja Saeimā vairākumu iegūs eirokangaru partijas, turpināsies meli un tautas grimšana nabadzībā. Balsojiet gudri, lai pēc tam izmisumā nav jāiet ar dakšām uz elli.

Plakāta ideja: Ģirts Valdīšana
Iedvesma tekstam: Normunds Grostiņš :)

Dzīvnieku pasaule



Savu balsi 9.Saeimas vēlēšanās noteikti piekristu pārdot 4,8% vēlētāju, bet 9,3% drīzāk piekristu, ja saņemtu šādu piedāvājumu, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada jūlijā veiktā aptauja. Kā informēja Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, noteikti nepiekristu pārdot savu balsi 57,3% vēlētāju, 18,9% - drīzāk nepiekristu, bet 9,7% aptaujāto nespēja formulēt savu nostāju.

Satraucoši, ka tik lielai vēlētāju daļai neliels materiālais labums, ko viņi var gūt no savu balsu pārdošanas, šķiet nozīmīgāks, nekā atteikšanās no vērtībām, uz kurām balstās demokrātija. Tā ir bezatbildīga attieksme, jo ļauj pie varas nokļūt tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir gatavi priekšvēlēšanu cīņā izmantot nelikumīgus līdzekļus. Turklāt tiek nostiprināts uzskats, ka politiķi četrus gadus var nesodīti rīkoties pret sabiedrības interesēm, taču negatīvu seku tam nebūs, jo pirms vēlēšanām vajadzīgās balsis tiks nopirktas.

Analizējot datus par atbildēm sociāldemogrāfiskajās grupās, secināts, ka piedāvājumam pārdot balsi biežāk nekā caurmērā būtu gatavi piekrist jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar pamatizglītību, iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, aptaujas dalībnieki Latgalē, kā arī lauku apvidos dzīvojošie.

Foto: Jānis Vecbrālis
Teksts: LETA

Gods lidot Latvijā



Par spīti iedzīvotāju protestiem, 90. gadu sākumā Repše pierunāja Ogres domi un nopirka zemes gabalu lidlaukam. Tagad katru dienu virs galvas notiek «pasaules karš». Nesen lidmašīna uzkrita gandrīz vai uz Ikšķiles mājām. Kur kritīs nākamā?

Dita Osis, Ogrē

Teksts: Rīgas Balss
Plakāts: Bitārijs

Kā klausīsimies, tā arī būs



Valts ieņēmumu dienests nevar pateikt, kurš finanšu policijas (FP) darbinieks pieprasījis sankciju noklausīties LTV žurnālistes Ilzes Jaunalksnes sarunas. Apbrīnojamā vienprātībā žurnālistus apkarojošie politiķi un viņu piebalsotāji aizņemas izvarotāju klasisko aizstāvības argumentu — sak, pati vainīga, nevajadzēja nēsāt īsus brunčus. Sanāk, ka Jaunalksne saņem pēc nopelniem, jo publiskoja Šķēles un Šlesera telefonsarunas. Kā citādi dēvēt šo valsts varas vēršanos pret žurnālisti, ja ne par atriebību un ņirgāšanos? Jāatgādina, ka pērn decembrī Tautas partijas ieceltais VID vadītājs Jakāns vērsās prokuratūrā, lūdzot izvērtēt, vai LTV žurnālisti ar virkni sižetu par VID nav viņam cēluši neslavu.

Vai arī turpmāk savās varas visatļautības sajūtās aizskartas amatpersonas izmantos tiesībsargus kā ieroci, ar kuru apkarot sev netīkamos? Vai Tautas partija, kuras paspārnē šajā valdībā darbojas finanšu policija, netaisās jau trešo reizi pēc kārtas izmantot varas struktūras kā priekšvēlēšanu kampaņas elementu? Nedēļu pirms 8.Saeimas vēlēšanām Mareka Segliņa (TP) vadītās iekšlietu ministrijas struktūras tā sauktajā skrejlapu lietā aizturēja divus cilvēkus un uz dažām dienām iebāza cietumā. Pagāja divi gadi, un izrādījās, ka lieta bija bez pamata, un tā tika izbeigta. Pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām uz TP politiķa iesnieguma pamata (kāda sakritība — atkal nedēļu pirms vēlēšanām) tika aizturēts Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS). Pēc vēlēšanām prokuratūra atzina, ka aizturēšana bijusi bez pamata. Šādā kontekstā finanšu ministra Spurdziņa un Kalvīša klusēšana par finanšu policijas lomu Jaunalksnes lietā dara uzmanīgu.

Savukārt Lemberga kabinetā Ventspils domē atrastas lapas ar ziņām par Ventspils mēra lietai piesaistīto prokuroru Andi Mežsargu. Atrastas arī audiokasetes, DVD, fotogrāfijas un dokumenti. Lemberga krimināllietas ietvaros, veicot kratīšanu AS "Ventspils nafta" (VN) birojā Rīgā, tiesībsargi satikuši Andri Šķēli, bet Ventspilī, kādā no kratīšanām skaidrā naudā atrasti un izņemti ap 200 000 latu.

Teksts: LETA/Diena

Mazgātava



Ja Ainārs Šlesers nebūtu kristietis, kas ievēro arī bausli "tev nebūs zagt", nezinātājs viņa amatpersonas deklarācijas varētu uzskatīt par rokasgrāmatu kukuļu un noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanai vai ņirgāšanos par Latvijas valsti un cilvēku veselo saprātu.

Viņa amatpersonas deklarācijas kopš 2000.gada, iedomājoties, ka tajās deklarētās "ģimenes vērtības" viņš varētu tomēr nebūt sarausis godīgi un kristīgi, var konstatēt trīs hrestomātiskus paņēmienus valsts amatos nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai. Tie ir — lieli skaidras naudas uzkrājumi, aizdevumu atmaksa, uzņēmumu daļu pārdošana. Pirmais — milzīgu it kā skaidrā naudā uzkrātu summu deklarēšana — ir Latvijas amatpersonām vispopulārākais un masveidā izmantots paņēmiens. Šlesers arī šajā ziņā ir bijis viens no līderiem, taču pēc 2003.gadā sasniegtā "maksimuma" — 350 000 ASV dolāru un 65 000 latu skaidrā naudā — viņa tumbočkā turēto summu apmērs sācis sarukt.

Divus iepriekšējos gadus Šleseram vairs neesot bijis ne izsniegto aizdevumu, ne parādsaistību. Taču bilanci Šlesers 2004.gadā, ja ticam deklarācijai, noslēdza neticami nesekmīgi. Deklarācijā par 2003.gadu viņš bija uzrādījis 5,5 miljonu ASV dolāru un 400 tūkstošu eiro aizdevumus. Nākamajā gadā viņš "aizdevumu atmaksās" saņēmis kopā 3,7 miljonus dolāru un 225 tūkstošus eiro un deklarējis, ka izsniegto aizdevumu viņam vairs nav. Tātad pazaudējis un "piedevis" 2 miljonus dolāru? Toties neticami labi pēdējos četros gados Šleseram vienmēr veicies ar "uzņēmumu daļu pārdošanu". Pēdējā deklarācijā Šlesers uzrādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas četrās komercsabiedrībās un to kopējā vērtība ir 5020 latu. Tā vien šķiet, ka šo kapitāla daļu vērtība nākamgad būs atkarīga no vēlēšanu iznākuma šoruden. Zinot, kādu milzu naudu maksā jebkura uzņēmuma akcijas, ja tās pieder ministram Šleseram, var paredzēt, ka palikšanai pie varas "kristietim" Šleseram derēs jebkas.

Teksts: Diena

Visu Kam?!?



Redzot fotogrāfijas, kurā smaidīdami sarunājas paramilitārās formās tērpušies Raivis Dzintars no organizācijas "Visu Latvijai!" (kuras biedrus, kā paši apgalvo, vienojot "dziļa tēvzemes mīlestība un vēlme strādāt Latvijas labā") un krievu fašists, "Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas" fīrers Jevgeņijs Osipovs, rodas šaubas, vai Dzintars ir muļķis. Jautājums, vai viņa apņēmīgā raušanās 16.martā rīkot pie Brīvības pieminekļa ar pašvaldību nesaskaņotu akciju — "veidot karogu aleju" — ir vai nav saskaņota ar Osipovu, štābistiem, viņu "jumtu" PCTVL un lielā scenārija autoriem Maskavā, lai paliek drošības iestāžu kompetencē.

Taču viņa paša stāstītais, ka ticies ar Osipovu kā Latvijas Avīzes žurnālists, liek domāt, ka "četrus vai piecus gadus vecajā bildē" redzamā čomošanās nav bijusi vienīgā — jo Dzintars avīzē strādā tikai kopš 2005. gada rudens.

Foto: Paradniex
Teksts: Diena

Viss, kas reklāmās redzams, ir no iekšām




Latvijas Pirmās partijas reklāmu veidotāja Ērika Stendzenieka izveidotā kustība par pozitīvo domu "Pa saulei", kurai gandrīz pusi no saziedotajiem līdzekļiem atvēlējuši Latvijas Pirmās partijas (LPP) sponsori, izgatavojusi un apmaksās LPP politiķus slavinošas reklāmas. LPP sponsori, uzņēmēji Ivo Zonne un Viesturs Koziols Pa saulei ziedojuši kopumā 45 000 latu. "Man bija prieks ieraudzīt starp kustības ziedotājiem Koziolu un Zonni - viņi jau agrāk ir atbalstījuši politiķus, kurus es atbalstu. Man ir prieks, ka par šiem politiķiem varēšu pateikt kādu labu vārdu vēl vairāk," sacīja Stendzenieks. Tāpat viņš uzsvēra, ka veidot LPP priekšvēlēšanu kampaņu izvēlējies, jo šīs partijas nostādnes un cilvēki viņam liekas simpātiski.

Kopumā dažādi cilvēki ziedojuši 106 300 latus. I.Zonne regulāri ziedojis visām trim partijām, kuras veidojis pašreizējais LPP līderis Ainārs Šlesers un 1998.gadā pat kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no Jaunās partijas saraksta. Savukārt V.Koziols ir sens A.Šlesera biznesa partneris.

"Viss, kas reklāmās redzams, ir no sirds," sacīja Stendzenieks. Viņš teica, ka šīs esot asociatīvākās, emocionālākas un mākslinieciskākas nekā TP ministrus slavinošās reklāmas, kuras veido "Sabiedrība par vārda brīvību". "Pa saulei" mērķis esot veicināt pozitīvo domu Latvijas sabiedrībā.

Teksts: LETA

Ai, viss apnicis



Partijas "Jaunie Demokrāti" līderis Māris Gulbis uzskata, ka ir vairāki politiski spēki, kas sākuši viņu apmelot, lai nogremdētu jaunos demokrātus. "Daudzu acīs jaunie demokrāti ir kā tāds tumšais zirdziņš, ko pēc iespējas ātrāk vajadzētu noslīcināt" saka M. Gulbis pēc Saeimas un paša vadītās partijas aizkulisēs izskanējušām baumām, ka viņš agrāk vai vēlāk piesliešoties Zaļo un zemnieku savienībai. "ZZS nevēlas runāt kopumā, bet gan izķert mani atsevišķi," pauda M. Gulbis. Ar "JD" līderi viss esot izrunāts saka ZZS Augusts Brigmanis, kurš Gulbi raksturoja kā feinu jaunekli, kuram reizēm patīkot blefot.

Teksts: Latvijas Avīze
Plakāta idejas autors: Birojs

Neko nedzirdu, neko neteikšu ...



Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paziņoja, ka atturēsies komentēt atsevišķu partiju aktivitātes priekšvēlēšanu periodā, aicinot tās vērtēt masu medijus un sabiedrību.

Aicināta izteikt viedokli par bijušā Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles apjomīgo ziedojumu biedrībai "Sabiedrība par vārda brīvību", kas veido TP politiķus slavinošas reklāmas, prezidente šodien žurnālistiem sacīja, ka viņa atsevišķu partiju rīcību nekomentēs.

Kā Valsts prezidente Vīķe-Freiberga esot gatava sniegt savu vērtējumu par vispārīgu demokrātijas principu un likumu ievērošanu.

"Atsevišķus darījumus es nekomentēšu," uzsvēra valsts vadītāja.

Teksts: LETA
Plakāts: Bitārijs

Ar to pret šito



Skanot grupas "Prāta vērta" dziesmai "Mēs esam un būsim tie labākie", piektdien partijas "Jaunais laiks" biedri devās stafetes skrējienā "Ar demokrātiju pret cinismu" uz Ventspili.

Repše sacīja, ka skrējiena mērķis ir veicināt demokrātiju un tiesiskumu, padomāt par šīm lietām. Ventspils kā galamērķis ir izvēlēta tādēļ, ka, pēc JL domām, Ventspilī esot vislielākās problēmas ar cinismu un demokrātiju. Uz Ventspili nogādās memorandu, kurā uzsvērts, ka Latvijas tauta pārdzīvo dziļu uzticības krīzi attiecībā pret politiku.

Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītāja Mūrniece teica, ka sports un skriešana ir miermīlīgas demokrātijas izpausmes, un uzsvēra, ka skrējienam var pievienoties jebkurš interesents.

Kā ziņots, divās dienās stafetes dalībnieki veiks 221 kilometru, viesosies arī Jūrmalā, Tukumā un Kuldīgā. JL stafetes skrējienā piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieki.

Teksts: LETA

Iz vēstures, iz dzimtenes



Politiskās patriotiskās apvienības «Dzimtene» Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā var vērot viskreisāk noskaņotos deputātu kandidātus, kā arī tā dēvētos kažociņa metējus, kas klimst no partijas uz partiju. Vēl tam piepulcēti cilvēki, kuri par kaut ko apvainojušies uz tā dēvētajām varas partijām. Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais numurs ir tagadējam domniekam un pretrunīgi vērtētai personībai — izcilajam ķirurgam Viktoram Kalnbērzam. Jāatgādina, ka viņš jau padomju laikā bija veicis dzimumlocekļa operācijas augstiem kompartijas darbiniekiem, tā izpelnoties tā laika vadības visaugstāko uzticību.

Apvienība nav iztikusi arī bez «uzvārdu spēlēm», kas, kā pierādījušas iepriekšējās vēlēšanas, var dot panākumus. Ar otro numuru sarakstā iekļauts Putins, tikai nevis Vladimirs, bet Vadims. Tiesa, arī Vadims Putins varētu būt populārs krievvalodīgo pilsoņu aprindās, jo ir izbijis padomju armijas militārists — savulaik beidzis Alkšņa Rīgas kara augstāko inženieru tehnisko skolu.

Kā priekšpēdējais Rīgā kandidē „Dzimtenes” līdzpriekšsēdētājs un Latvijas jaunatnes partijas priekšsēdētājs, 23 gadus vecais Jānis Kuzins. Kuzins ar savu nekorekto darbību Jūrmalas domē, tiekšanos pēc amatiem, biežo partiju maiņu ir iemantojis sevišķi sliktu slavu.

Teksts: Apollo
Plakāta autors:
Anonīmais Atriebējs

Pozitīvas ģimenes vērtības



Jauki, ka kāds aicina domāt labas domas. Ne tik jauki, ka šis labdomātājs tā pēkšņi uzrodas tikai īsu brīdi pirms vēlēšanām. Bet jau pavisam nelāgi, ja izrādās, ka viņš ir visciešākajā veidā saistīts ar vienu no partijām, un ne tikai saistīts, bet uzņēmies "šefību" par šīs partijas pirmsvēlēšanu kampaņu. Zinot, ka Ēriks Stendzenieks LPP "apkalpojis" gan pirms iepriekšējām Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanām, viņa saite ar šo partiju diez vai rada kādas šaubas.

Tagad Ēriks Stendzenieks izveidojis sabiedrisku organizāciju "Par pozitīvu domāšanu - Pa Saulei", jo mediji pārsvarā atspoguļo tikai negatīvos notikumus un kādam taču kaut kas jādara. It kā taisnojoties, reklāmas aģentūras vadītājs stāsta, ka organizācija nav domāta tikai priekšvēlēšanu laikam, tai pat ir nākotnes vīzija turpmākajiem pieciem vai desmit gadiem. Bet, ja jau tā, tad kāpēc Stendzenieks nevarēja paciesties vēl tikai pāris mēnešus – pēc vēlēšanām diez vai kāds uzbruktu šai visnotaļ nekaitīgajai idejai. Bet tagad no tās dveš prastums un aprēķins.

Saeimas Pretkorupcijas komisija uz sēdi bija uzaicinājusi toreiz vēl nenodibinātas sabiedriskās organizācijas pārstāvi Ēriku Stendzenieku un citus līdzīgu veidojumu vadītājus. Komisijas pārstāvji vēlējās noskaidrot, kas finansē šo organizāciju reklāmas. Ēriks Stendzenieks uz sēdi ieradās tērpies t-kreklā uz kura grafiski attēlots dzimumakts starp trusi un vistu un klātesošos informēja, ka viņam ir konkrēts mērķis turpmāko piecu gadu laikā mazināt negatīvo izpausmju pārsvaru Latvijā. "Ikvienam vajadzētu paturēt prātā, ka naids pret valsti latviešu šķeļ, bet krievus vieno," teica LPP reklāmu veidotājs.

Teksts:
Latvijas Avīze
Plakāta idejas autors:
Liepājnieks 1982

Dzīve kā kino ...



Ludzas domes priekšsēdētāja vietnieks Fridijs Bokišs netiks svītrots no "Saskaņas centrs" deputātu kandidātu saraksta 9.Saeimas vēlēšanām, kaut arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā ir informācija, ka viņš pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojies Latvijas Kompartijā un to pirms 11 gadiem apliecinājusi arī tiesa. Bokišs no saraksta netiks svītrots, jo par viņa darbību Kompartijas Ludzas rajona komitejā pēc 1991.gada 13.janvāra pieņemti pretrunīgi tiesu spriedumi, kas taisīti, dažādi interpretējot likumu normas.

Saeimas vēlēšanu likuma 5.pants paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras "pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās".

1995.gada augustā CVK svītroja Bokišu no Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) 6.Saeimas vēlēšanu sarakstiem, jo viņš tikai 1991.gada 23.augustā bija atbrīvots no Partijas darba organizācijas komisijas priekšsēdētāja amata LKP Ludzas rajona komitejā, to likvidējot.

Bokišs šo CVK lēmumu apstrīdēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura viņa sūdzību noraidīja un spriedumā ierakstīja: "Tiesa atrod, ka tiesas sēdē ir pierādīts, ka Fridijs Bokišs pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojies PSKP (LKP) Ludzas rajona komitejas sastāvā", kas redzams "no lietai pievienotajiem dokumentiem, partijas komitejas darba plāniem".

Teksts: LETA
Foto iesūtīja: Jānis Vecbrālis, 2006. gada augusts, Dagda, Krāslavas rajons

Maestro Latgales vēlētājiem



Septembra sākumā pilsētas svētku laikā Rēzeknes Festivāla parkā notika bezmaksas koncerts "Raimonds Pauls Latgalei". Koncertā piedalījās Tautas partijas deputātu kandidāts 9.Saeimai Raimonds Pauls un citi izpildītāji. Koncerta konferensjē bija Tautas partijas vēlēšanu kampaņas vadītājs Valkas mērs (Valka ir Latgalē?) Vents Armands Krauklis, kurš gandrīz pēc katras dziesmas skaļi uzdziedāja arī pats. Pasākuma laikā V.A.Krauklis nemitīgi pateicās Tautas partijai, par šo brīnišķo iespēju.

Koncertu tiešraidē translēja TV5 un vēlāk ierakstu demosntrēja LNT (Cik tas viss izmaksāja?!?). Koncerts esot bijis iecerēts kā Paula dāvana Latgalei, un plānots, ka ar koncertu Rēzeknē beigsies Paula jubilejas pasākumi.

Plakāta idejas autori: Liepājnieks 1982 un Romāns Poļanskis

Dravenieka līgaviņa



Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ir neizpratnē par izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (Zaļo Zemnieku savienība) paziņojumu, ka jaunajā mācību gadā mazākumtautību vidusskolu absolventi centralizētos eksāmenus varēs kārtot gan latviski, gan krieviski.

TB/LNNK frakcija uzskata, ka "tā ir nepieļaujama atkāpšanās no mazākumtautību izglītības reformas, kuras ieviešana jau tā ir prasījusi ne mazumu pūļu". Bilingvāla eksāmenu kārtošana ir pretrunā ar Satversmes 4.pantu, kurā pēc "tēvzemiešu" ierosinājuma savulaik tika nostiprinātas latviešu valodas pozīcijas.

TB/LNNK frakcija uzskata, ka lēmums par izvēles iespējām kārtot vidusskolas beigšanas eksāmenus latviski vai citās valodās, ja tāds ir pieņemts, ir nekavējoties jāatceļ. Frakcija īpaši vēršas pie izglītības ministres pārstāvētās ZZS, lai tā dara visu iespējamo bilingvālas eksāmenu kārtošanas prakses neatjaunošanai.

Kā ziņots, Rivža paziņoja, ka jaunajā mācību gadā mazākumtautības vidusskolas absolventi centralizētos eksāmenus varēs kārtot kā latviski, tā arī mazākumtautības valodā. Šāda jauninājuma ieviešana tiek pamatota ar šā gada pamatskolas beidzēju centralizēto eksāmenu latviešu valodā un literatūrā rezultātiem. A, B un C līmeni ieguvuši 56,8% mazākumtautību skolu audzēkņu.

Līdz šim mazākumtautību skolās centralizētie eksāmeni bija jākārto valsts valodā. Izglītības satura un eksaminācijas centrs uzsver (ISEC), ka pats eksāmens būs valsts valodā, tikai atbildes valodu varēs izvēlēties. Problēmu varētu radīt tas, ka daži krievu tautības skolēni izvēlēsies atbildēt savā dzimtajā valodā, skaidroja ISEC.

Teksts: LETA

Pret esošo pretlatvisko valsts varu



Partija "Mūsu zeme" iesniedza deputātu kandidātu sarakstu 9.Saeimas vēlēšanām un "protesta programmu pret esošo pretlatvisko valsts varu".

Visos vēlēšanu apgabalos kā pirmais kandidē partijas "Mūsu zeme" priekšsēdētājs, Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns, kurš kļuvis slavens tā dēvētās "Jūrmalgeitas" sakarā, atmaskojot kukuļdevējus.

Savā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā "Mūsu zeme" pauž viedokli, ka "Latvijas valsts likumdevēji un izpildvara, kā arī tiesībsargājošās institūcijas sekmē Latvijas valsts nozagšanu un nostāšanos uz valsts organizētās noziedzības ceļa, ko pārvalda nevis partijiskās sistēmas, bet gan ekonomiskie grupējumi, kas manipulē ar ļoti lielu naudu", tāpēc sabiedrībā valdot bailes, nezināšana un vienaldzība.

Teksts: LETA
Fotokolāža: J.Riņķis